Kāpēc būtu vērts pamēģināt
     Ar ko sākt Labākais variants būtu ar minimāliem izdevumiem noskaidrot, ka tieši burāšana ar vējdēli turpmāk būs tavs īstais vaļasprieks.  Ja vējdēļu burāšanas skolas tuvumā nav, visvienkāršāk būtu paziņu lokā sameklēt vējdēļu entuziastu un lūgt viņu ziedot priekš tevis savu laiku. Šim variantam ir vismaz divi trūkumi: (1) tādas nodarbības var nedod labu rezultātu, ja atrastais entuziasts vai “īso vējdēļu” eksperts nav apveltīts ar skolotāja dotībām; (2) bez tam apmācības process var bojāt attiecības ar šo paziņu vai draugu. 
Turpmākās pamācības tev noderēs tad, ja skolotāju sarunāt neizdodas.
     Vispirms jānovērtē dažas tādas svarīgas lietas, kā iespējas atlicināt naudu sākotnējiem kapitālieguldījumiem, iespējas nokļūt pie ūdens un glabāt inventāru. Katru no šīm problēmām var risināt visdažādākajos veidos un nav iespējams dot vidējo recepti. No turpmākajiem padomiem katram jāizvēlas sev pieņemamākais.
     Jau pašā sākumā der paturēt prātā, ka liela daļa no cilvēkiem, kas iemācījušies ar vējdēli nelielā vējā atgriezties turpat, kur iebriduši ūdenī, met mieru šim pasākumam uz visiem laikiem. Nevaru būt objektīvs to novērtējot, bet pieļauju, ka ne visiem, kas iemācījušies kaut cik  lidot, rodas vēlme lidot vēl labāk, ātrāk un augstāk. Ņemot vērā, ka sākot krāmēties ar vējdēļiem un nezinot, vai to turpināsi, vislabāk iegādāties lietotu inventāru. Tam vajadzētu pietikt ar 300 līdz 400 Ls.
     Visērtāk vējdēli (turpmāk to saukšu vienkārši par dēli), buru, mastu un pārējo inventāru glabāt laivas garažā ūdens malā, bet šāda izvēle varētu būt pieejama nelielam skaitam jauno censoņu, tāpēc visdrošāk paļauties uz savu balkonu vai malkas šķūni un automašīnu ar jumta bagažnieku. Tas, augot meistarībai, dos iespēju vienmēr nokļūt pie ūdeņiem ar stiprākiem vējiem – pie lielākajiem Latvijas ezeriem un jūras, padarot sērfošanu vēl interesantāku.
Vējdēlis
     Kopš burāšana ar dēli kļuvusi par samērā pieejamu un demokrātisku vaļasprieku, par labāko mācībām tika uzskatīts t.s. “garais dēlis”. Parasti tas ir no 275 līdz 320 cm garš ar ievelkamu švertu. Tā platums var būt starp 60 un 70 cm. Šo dēļu tilpums, parasti ap 200 litriem, nodrošina labu peldspēju un stabilitāti, tādēļ tie ir labi piemēroti iesācējiem. Tomēr pēdējos gados radīti speciāli iesācēju dēļi, kas ir īsāki, toties ar ievērojamu platumu – 90 līdz 100 cm, kas nodrošina vēl labāku stabilitāti, nekā garie dēļi. Diemžēl to cenas vēl arvien ir tik pat lielas, kā “ekstrēmajiem” platajiem īsajiem dēļiem un tie vairāk rekomendējami vējdēļu burāšanas skolām, nevis autodidaktiem.

 

Dēļa lielumu iesācējam vēlams izvēlēties, vadoties no sava svara. Ja tas ir zem 60 kg, pietiks ar 160 – 180 l dēli. Ja tavs svars ir virs 80 kg, piemērotāks būs dēlis ar tilpumu ap 200 l.

 

Bura

 

Iesācējam pirmās burāšanas reizes ir rekomendējama mazāka izmēra bura, piemēram 5 – 7 m². Kad būs apgūtas pirmās iemaņas, buras izvēli noteiks tādi faktori, kā (1) burātāja svars un (2) vēja stiprums, protams, ja būs iespēja no kā izvēlēties.  Burātāja svars sezonā parasti mainās nenozīmīgi, toties vējš var mainīties no dienas uz dienu ievērojami. Pirmajā brīdī gribas domāt, jo lielāka bura, jo iespējams burāt ar lielāku ātrumu, bet tā tas ir ne vienmēr. Jo stiprāks vējš, jo mazāka bura jāņem un tas nebūt nenozīmē, ka ar to būs mazāks burāšanas ātrums, toties stiprā vējā ar mazāku buru būs vieglāk tikt galā.

 

Apģērbs un apavi

 

Neskatoties uz to, ka vēl 10 gadus atpakaļ liela daļa Latvjas vējdēļošanas entuziastu apguvuši burāšanas prasmi bez speciāla apģērba – hidrotērpa, tas ir ļoti vēlams, jo ļauj iesācējam justies pietiekami komfortabli, samērā bieži krītot ūdenī un pēc tam vējā apžūstot. Hidrotērps samazinās risku saaukstēties no pārliekas atdzišanas. Vējdēļu burātājiem tiek ražoti hidrotērpi, kas nodrošina ērtas roku un kāju kustības un tai pašā laikā ir pietiekoši silti. Parasti tie ūdenī nedaudz izmirkst, bet neļauj aukstam ūdeniem tieši saskarties ar ķermeni. Vējā šie hidrotērpi ātri izžūst, vienlaicīgi labi saglabājot siltumu. Hidrotērpi pieejami ar dažādu biezumu, piemēram ar cipariem 3 – 2 apzīmēts hidrotērps būs 3 mm biezs ap ķermeni un 2mm – ap rokām un kājām. Latvijas apstākļos ar cipariem 4 – 3 apzīmēts hidrotērps jau būs piemērots burāšanai pavasarī vai rudenī. Izvēloties hidrotērpu, vēlams to uzlaikot. Nekādā gadījumā tam nevajadzētu būt pārāk ciešam.

 

            Lieli meistari ne reti dod priekšroku burāt ar basām kājām, kas ļauj labāk sajust dēli un ar to manevrēt, bet iesācējam noteikti vajadzētu apaut kājas ar speciāliem vējdēļotāju zābaciņiem. Ar tiem kājas mazāk slīd uz dēļa, zābaciņi tur siltumā kājas un pasargā tās no traumām. Iesākumā, lai noskaidrotu, vai vējdēļi kļūs par tavu īsto vaļasprieku, pietiks arī ar vecām tenisa čībām.

 

Glābšanas veste

 

Glābšanas veste ir obligāts aprīkojums ne tikai iesācējiem. Pat pieredzējis burātājs var krist no nogulētas vēja brāzmas un traumēt galvu, roku vai kāju pret mastu, grotbomi vai dēli. Tādā gadījumā veste var būt neaizstājama. Bez tam pieredzējušam braucējam glābšanas veste arvieglos ūdensstartu, ļaujot ar mazāku piepūli izcelt no ūdens buru.

 

Trapece

 

Par trapeci sauc aprīkojumu, ar kura palīdzību burātājs pieāķējas grotbomim, lai vēja spēka uzņemšanai izmantotu sava ķermeņa svaru un atslogotu rokas. Trapeces galvenās daļas ir pie grotbomja iesieta trapeces aukla, kurā ieāķēt trapeces āķi un pats trapeces āķis. Trapeces āķi iestiprina sēdeklī vai jostā, atkarībā no burātāja piekoptā sērfošanas stila. Tikai trapeces izmantošana dod iespēju komfortabli burāt stiprā vējā un šo aprīkojumu jāmācās izmantot jau pēc pirmo burāšanas iemaņu apgūšanas. Vējdēļu burātāju būtu daudz vairāk, ja visiem, kas apguvuši iesācēja kursu, būtu pieejams šis nozīmīgais aprīkojums.

 

 

 

 

Burāšanas vietas izvēle

 

Īsumā

 

·        Mācībām piemērotas ūdenskrātuves izvēlei vajadzētu ņemt vērā dažus apstākļus un no tiem izrietošās sekas:

 

·        Jo plašāka udenskrātuve, jo lielāka garantija, ka vējš pūtīs vienmērīgāk; mainīga virziena un stipruma vējš parasti rada papildus grūtības izprast, kādēļ notiek tas, kas notiek un nevis tas, kas ticis gaidīts;

 

·        Ja nav draugi, kas var pavadīt ar laivu, noteikti jāizvēlas krasts, uz kuru pūš vējš, jo pirmajās reizēs var neizdoties pašam atgriezties pareizajā krastā;

 

·        Vēlams krastā atrast pļaviņu, kur uzvilkt buru, lai tas nav jādāra smiltīs – tās bojā inventāru;

 

·        Mācībām vēlams meklēt vietu, kur strauji nesākas dziļums, lai pirmie kritieni un rāpšanās atpakaļ uz dēļa neaizņemtu pārāk daudz laika un spēka.

 

Citi apsvērumi

 

Pirms “ieslēgt pilnus apgriezienus”, burājot jaunā vietā, lietderīgi papētīt, vai ir vismaz dažas pēdas “zem kīļa”, kurā vietā sākas sēklis, akmeņi vai ūdenszāļu audzes. Visbīstamākie ir akmeņi un ne tikai inventāram. Švertam vai spurai aizķeroties, dēlis strauji apstāsies un sekos negaidīts kritiens ar lielu traumas iespējamību.

 

Tāpat ir lietderīgi padomāt, kur tevi aizpūtīs vējš, ja nemācēsi ar to tikt galā,  vai arī, ja saplīsīs kaut kas no inventāra. Vispārīgi ņemot, visdrošākā burāšana ir tad, ja vējš pūš krasta virzienā vai slīpi uz krastu. Parasti iesācēji tiek nopūsti “uz leju”, jo trūkst iemaņu burāt slīpi pret vēju. Vajag novērtēt, vai būs iespējams gar krastu atgriezties tajā vietā, kur iekāpi ūdenī. Ja tomēr tevi vējš iepūš ūdenskrātuves vidū vai jūrā, no kurienes netiec atpakaļ (vējš ir par stipru, vai arī, vējš ir “beidzies”), nekad nepamet dēli. Tādā situācijā centies pievērst kāda uzmanību, turot mastu vertikāli, vai nogaidi, kāmēr mainās vējš. Ja vējš tevi ir aizpūtis gar krastu citā vietā, vienmēr vieglāk ir atgriezties, nesot ekipējumu gar krastu vai aizbraucot tam pakaļ, nekā censties aizairēties vai aizbrist atpakaļ pret vēju. Brist gar krastu būs vieglāk, nekā airēties, ja krasts ir pietiekoši līdzens.

 

Pirms  uzsākt ,  netraucēs neliels treniņš 

 

Treniņš nav obligāts, bet lietderīgs, jo var palīdzēt apgūt rīkošanos ar buru un dēli bez riska iekrist, novērtēt līdzsvara izjūtu un ierosināt domāšanu, kā ar buru stūrēt dēli.

 

Krastā

 

Dienā, kad vējš nav pārāk stiprs (3 – 5 m/sek.) izvēlies atklātu vietu, kurā uzvelc buru (sk. tālāk). Pārliecinies, lai vējš pūš mugurā un pacel mastu aiz ceļamās stropes, ar kāju pieturot pie zemes masta pēdu. Pēc tam izmēģini tās uzsākšanas darbības, kuras aprakstītas nodaļā Uzsākšana, imitējot braukšanu ar labo vai kreiso halzi un halzes maiņu. Vēl labāk šo treniņu izpildīt uz dēļa ar noņemtu spuru un izņemtu švertu. Treniņa efektivitāti var ievērojami paaugstināt, ja vienlaicīgi piedomā pie vējdēļa stūrēšanas teorijas.

 

Ūdenī

 

Uzvelc apģērbu un apavus, kurus esi izvēlējies pirmajai sezonai, ievieto dēlī švertu (ja tavam dēlim tāds ir) un ienes dēli ūdenī, lai ūdens dziļums vismaz par pēdu ir lielāks par šverta (vai spuras) garumu.

 

Mēģini pārvietoties bez buras pa dēli uz priekšu un atpakaļ, stāvot ar pleciem paraleli dēlim. Stāvot dēļa vidū, pagriezies ar seju pret priekšgalu un sašķobi dēli uz vienu un otru malu. Ar kājām griez dēli riņķī uz vienu un otru pusi. Šādam treniņam var veltīt minūtes 5 – 10 un nedomāju, ka īpaši vairāk.

 Atsaucoties uz V.Laukšteina rakstu www.surfline.lv